Dzīvesvietas jautājums skar mūs visus – visiem ir vajadzīga droša vide, ko saukt par savām mājām. Liela daļa cilvēku agri vai vēlu nonāk pie jautājuma – nekustamo īpašumu pirkt vai īrēt? Galvenie apsvērumi saistīti ar izmaksām.
Nekustamo īpašumu cenas šobrīd ir salīdzinoši augstas. – ne visiem ir iespēja uzreiz iegādāties savu dzīvokli vai māju. Protams, nekustamā īpašuma iegādei tiek izsniegti kredīti, tomēr arī tā nav iespēja visiem. Līdz ar to daudzi cilvēki dzīvesvietu izvēlas īrēt.
Bet ar īres dzīvokļu pieejamību šobrīd lielu problēmu nav, tomēr ir svarīgi ne vien atrast piemērotu dzīvokli, kas atbildīs visām prasībām, bet arī pareizi risināt visus ar īres maksu un citiem izdevumiem saistītos jautājumus. Plānojot īrēt nekustamo īpašumu, jārēķinās gan ar īres maksu un komunālo maksājumu segšanu (ja īres līgumā nav norādīts citādi), gan arī ar drošības naudas iemaksu.
Kādēļ jāmaksā drošības nauda?
Slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īpašnieks ir tiesīgs prasīt drošības naudu. Galvenais motīvs ir drošība – īpašnieks uztic īrniekam dzīvojamās telpas, un iemaksātā nauda kalpo kā zināms drošības garants. Piemēram, ja beidzoties īres līguma termiņam, ir izveidojies īres maksas parāds, pilnā apmērā nav samaksāti komunālie maksājumi vai noradīts kaitējums nekustamajam īpašumam vai citai izīrētāja mantai, zaudējumi tiek kompensēti no sākotnēji iemaksātās drošības naudas.
Kādam jābūt drošības naudas apmēram?
Šo un citus ar nekustamo īpašumu īri saistītos jautājumus regulē likums ”Par dzīvojamo telpu īri”. Tas paredz, ka drošības naudas apmērs un iemaksas kārtība jāparedz īres līgumā.
Ja īres līgumu slēdz privātpersonas, drošības naudas apmēru nosaka izīrētājs – ierasts, ka tas ir atbilstošs viena vai divu mēnešu īres maksai. Ja, beidzoties īres līguma termiņam, visi naudas jautājumi ir sakārtoti un nekādu sarežģījumu nav, īpašnieks atgriež drošības naudu īrniekam. Saskaņā ar likumu drošības nauda vai tās neizmantotā daļa jāatdod ne vēlāk kā tajā dienā, kad beidzas telpas īres līgums un īrnieks atbrīvo dzīvokli. Tāpat var vienoties, ka īrnieks neveiks maksu par beidzamo mēnesi – tā tiks segta no summas, kas sākotnēji iemaksāta.
Savukārt izīrējot valstij vai pašvaldībai nekustamo īpašumu, drošības nauda nedrīkst būt lielāka par viena gada īres maksu – to paredz likums.
Kā atgūt drošības naudu izīrētāja negodīgas rīcības gadījumā?
Ne viss vienmēr izdodas, kā cerēts. Dzīvē var nākties saskarties gan ar negodīgiem īrniekiem, gan negodprātīgiem izīrētājiem. Un, pat ja īres līgums paredz visai skaidrus nosacījumus, tomēr tik un tā var rasties domstarpības. Piemēram, īrnieks var uzskatīt, ka noplēstais tapetes stūris istabā tāds nieks vien ir, turpretī izīrētājs to var uzskatīt par iemeslu visu tapešu pārlīmēšanai, remonta izmaksas attiecīgi sedzot no drošības naudas.
Negodīgi izīrētāji mēdz atrast arī citus iemeslus, kādēļ iemaksāto drošības naudu pēc līguma termiņa beigām īrniekam neatdot. Arī šajā gadījumā jāvadās pēc tā, kas minēts telpas īres līgumā. Piemēram, tas var ietvert nekustamā īpašuma nodokļa apmaksu, maksu par ēkas renovāciju vai citiem pamatotiem remontdarbiem, kas var tikt segti no drošības naudas, bet izīrētājam nav tiesības pieprasīt apmaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma apdrošināšanu vai citas lietas, kas nav minētas līgumā.
Te svarīgi atcerēties, ka šādus konfliktus būtībā var atrisināt tikai tiesas ceļā, tomēr bieži vien runa ir par salīdzinoši nelielu naudas summu, turklāt arī tiesa nenotiek uzreiz – līdz ar to bieži vien šīs konfliktsituācijas līdz galam atrisinātas netiek.
Līguma izbeigšana pirms noteiktā termiņa
Pirms slēgt dzīvojamās telpas īres līgumu, īrniekam ir svarīgi veikt rūpīgu nekustamā īpašuma apskati un izvērtēt tā atbilstību prasībām. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka īres līgums parasti tiek slēgts uz noteiktu laika posmu – līguma izbeigšana pirms noteiktā termiņa var nest finansiālus zaudējumus – drošības nauda var netikt atmaksāta. Te gan jāpiebilst, ka likums ”Par dzīvojamo telpu īri” paredz, ka īrniekam ir tiesības jebkurā laikā izbeigt līgumā minētās saistības mēnesi iepriekš rakstiski par to brīdinot izīrētāju – ja vien īres līgumā nav norādīts citādi.
Ja līgums paredz garāku uzteikuma termiņu, īrniekam ar to ir jārēķinās, pretējā gadījumā var tikt zaudēta nauda. Piemēram, ja saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu uzteikuma termiņš ir trīs mēneši, īrnieks netiek atbrīvots no noteiktās īres maksas un komunālo maksājumu segšanas par šiem trīs mēnešiem, pat ja viņš no nekustamā īpašuma ir izvācies ātrāk. Tātad, ja dzīvojamās telpas nomas maksa ir 250 eiro mēnesī, tad īrniekam ir pienākums veikt apmaksu par visiem trim mēnešiem, kas kopā ir 750 eiro – pat tad, ja īrnieks dzīvokli vairs neizmanto. Ja īrnieks šīs saistības nepilda, izīrētājam ir tiesības neatdot iemaksāto drošības naudu.
Šie noteikumi ir pamatoti un sniedz zināmu aizsardzību dzīvojamās telpas izīrētājam. Vienojoties par dzīvojamās telpas īres nosacījumiem, izīrētājs rēķinās, ka ik mēnesi saņems noteiktu dzīvojamās telpas īres maksu, kā arī tiks atmaksāti komunālie maksājumi. Ja īrnieks lauž līgumu pirms noteiktā laika, izīrētājam rodas zināmas neērtības – jāmeklē jauni īrnieki, jāsedz komunālie maksājumi par to laika posmu, kad dzīvojamās telpas netiek izmantotas.
Papildu noteikumi līgumā
Domājot par īrnieka drošību un finansiālo aizsardzību, līgumā var iekļaut dažādus papildu noteikumus, piemēram, kā līguma uzteikuma termiņu minēt divus vai trīs mēnešus, paredzot iespēju pārtraukt līguma saistības ātrāk, ja rodas kādi apgrūtinoši apstākļi – piemēram, skaļa, traucējoša kaimiņu uzvedība vai arī dzīvojamā telpa kādu neparedzētu iemeslu dēļ vairs nav piemērota dzīvošanai.
Svarīgi ņemt vērā vēl kādu aspektu – ja līgums par dzīvojamo telpu īri tiek slēgts uz nenoteiktu laiku, tas beidzas tikai pēc iepriekšēja vienas vai otras puses sešu mēnešu uzteikuma – protams, ja līgumā nav noteikts citādi.
Lai abas puses būtu apmierinātas ar sadarbību un nerastos nekādas problēmas, ir svarīgi sastādīt pārdomātu līgumu, ietverot tajā dažādus specifiskus jautājumus – tostarp par drošības naudas iemaksu un īrnieka, kā arī nekustamā īpašuma izīrētāja tiesībām un pienākumiem. Pirms līguma parakstīšanas tas rūpīgi jāpārlasa.
Drošības nauda un citas izmaksas
Plānojot īrēt nekustamo īpašumu, jārēķinās ar drošības naudu. Tas, kāds būs tās apmērs, atkarīgs no izīrētāja izvirzītajām prasībām. Bez šaubām, īrniekam tie ir ievērojami izdevumi, jo, ievācoties jaunajā dzīvesvietā, uzreiz nepieciešama visai ievērojama naudas summa. Protams, daļu no tās sastāda drošības nauda, kas vēlāk tiks atgūta, tomēr tie tik un tā ir izdevumi.
Lai prieks par jauno dzīvesvietu būtu ilgstošs un nerastos nekādi finansiāli zaudējumi, svarīgi pārliecināties, ka dzīvojamā telpa, ko grasāties īrēt, ir Jūsu prasībām atbilstoša, savukārt līguma nosacījumi – saprotami un pieņemami. Tas pats attiecas arī uz izīrētāju – izveidojiet pārdomātu līgumu, kas aizstāv Jūsu tiesības un paredz finansiālu aizsardzību abām pusēm.
Nekādā gadījumā neparakstiet līgumu, ja rodas kaut mazākās aizdomas par potenciāli negodprātīgu rīcību – atrast labāku dzīvesvietu vai īrnieku ir daudz vienkāršāk, nekā risināt problēmas vai vērsties ar prasību tiesā.
Lasiet arī mūsu rakstu par alternatīvām hipotekārajam kredītam!