Mūsdienās jēdziens “pašnodarbinātais” daudziem ir pazīstams, jo, vai nu paši vai arī kāds pazīstams cilvēks ir izvēlējies reģistrēties par saimnieciskās darbības veicēju. Lai arī pirmajā brīdī var šķist, ka būšana par “priekšnieku sev pašam” un iespēja plānot savu ikdienu ir vilinoša, vērā jāņem arī dažādi citi aspekti, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veikšanu. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu par to vairāk.
Kā kļūt par pašnodarbināto – reģistrēšanās
Pirms kļūstat par pašnodarbināto jeb sākat veikt saimniecisko darbību, nepieciešams reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājam, izvēloties atbilstošu jomu, kurā plānojat darboties. Par reģistrāciju jāmaksā nav.
Reģistrēties var divos veidos:
- Tiešsaistē – dodieties uz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu Eds.vid.gov.lv, kur nepieciešams autorizēties ar e-parakstu vai caur Latvija.lv. Kad tas izdarīts, sava profila sadaļā “Dokumenti” no esošo veidlapu saraksta jāizvēlas “Nodokļu maksātāja pamatdarbības veida un reģistrācijas datu izmaiņu veidlapa”, bet pēc tam – “Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācija”.
- Tāpat reģistrēties kā pašnodarbinātais varat arī klātienē, dodoties uz jebkuru VID klientu apkalpošanas centru. Līdzi jāņem pase vai eID karte, kā arī aizpildīta nodokļu maksātāja reģistrācijas lapa, kas pieejama šeit.
Pašnodarbinātie un nodokļu maksāšana
Viena no īpaši nozīmīgām jomām, par kuru vajadzētu izpētīt visu pieejamo informāciju, ir nodokļu maksāšanas process saimnieciskās darbības veicējiem. Tāpat vērts zināt, ka reizi gadā pašnodarbinātie drīkst mainīt nodokļu maksāšanas veidu.
Kopumā par nodokļiem jāzina tas, ka pašnodarbinātajam nāksies sastapties ar diviem svarīgākajiem to veidiem – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jeb sociālo nodokli.
Dažādi nodokļu maksāšanas režīmi:
- Mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas režīms – šī režīma ietvaros pašnodarbinātajam ir jārēķinās ar vienu konkrētu likmi 15% apmērā, ko jāmaksā no kopējiem ienākumiem, nevis peļņas. Šajā likmē ir apvienots gan sociālais nodoklis, gan IIN.
- Standarta jeb pilna IIN maksāšanas režīms – Latvijā ienākumiem tiek piemērota progresīvā ienākuma nodokļa likme, proti, jo lielāki ienākumi, jo augstāka IIN likme (ja gadā ienākumi ir līdz 20 004 eiro – 20%, ja ienākumi ir no 20 005 eiro līdz 62 800 eiro – 23%, savukārt, ja ienākumi pārsniedz 62 800 eiro – IIN likme ir 31,4%). Ienākuma nodokli aprēķina nevis visiem ienākumiem, bet gan ienākumu un izdevumu starpībai – peļņai.
- Patentmaksa – šo režīmu var izvēlēties tikai noteiktu profesiju speciālisti, piemēram, floristi, fotogrāfi, skaistumkopšanas speciālisti, amatnieki un citi profesionāļi atbilstoši likumam. Patentmaksa ir konkrēta naudas summa, kas pašnodarbinātajam jāmaksā, neatkarīgi no ienākumu apjoma, ar noteikumu, ka, provizoriski plānojot, gada laikā ienākumi nepārsniegs 15 000 eiro. Vairāk informācijas par patentmaksu var atrast šeit.
- Autoratlīdzība jeb honorārs – atšķirībā no iepriekš minētajiem nodokļu maksāšanas režīmiem, kuros pašnodarbinātais pats sedz gan IIN, gan sociālās iemaksas, autoratlīdzības gadījumā ienākuma nodokli sedz darba pasūtītājs līguma ietvaros.
Obligātās un sociālās iemaksas
Daļa cilvēku joprojām nepietiekami novērtē sociālo iemaksu nozīmi pašnodarbinātajiem. Tās tiešā veidā ietekmē Jūsu nākotnes labklājību, proti, pensijas apjomu. Tā kā sociālās iemaksas jau ir ietvertas patentmaksā un MUN, šo režīmu izmantotājiem tās atsevišķi nav jāsedz, savukārt tiem, kas izvēlas maksāt pilnu IIN un autoratlīdzību, var nākties atsevišķi maksāt sociālās iemaksas (ja ienākumi mēnesī pārsniedz minimālo algu – šobrīd tie ir 430 eiro). Sociālo iemaksu apjoms ir 35,09% no brīvi izraudzītas summas, kas nav mazāka par minimālo algu – 430 mēnesī – tie būtu 138,25 eiro mēnesī.
Vēl viena lieta, kas jāatceras par obligātajām iemaksām – ja mēnesī ienākumi nav sasnieguši 430 eiro, no šīs summas tik un tā jāveic iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apjomā, tāpat 5% iemaksa jāveic arī no summas, kas ir mēneša faktisko un obligāto iemaksu objekta starpība.
Pašnodarbinātajam reizi ceturksnī jāiesniedz pašnodarbinātā ziņojums VID un jāveic sociālās iemaksas. Savukārt reizi gadā – no 1. marta līdz 1. jūnijam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kur tiks aprēķināts maksājamā IIN apjoms. Pašnodarbinātās personas var iesniegt dokumentus pārmaksātā IIN nodokļa atmaksai par izglītības un ārstniecības izdevumiem.
Būt par pašnodarbināto – tā ir vienlaikus brīvība un atbildība. Ja vēlaties papildināt savas zināšanas uzņēmējdarbības vai citās jomās, noderēt var AvaFin kredīts izglītībai.