Aizņemšanās bez uzkrājumiem neparedzētiem gadījumiem – vai prātīgi?
18 februāris, 2025
Dzīvē mēdz gadīties neparedzamas situācijas, kurām nepieciešams tūlītējs risinājums – saplīst sadzīves tehnika, jāsedz medicīniskie izdevumi vai jāveic automašīnas remonts. Šādos brīžos pat nelieli uzkrājumi “nebaltām dienām” var palīdzēt saglabāt mieru un pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus.
Diemžēl liela daļa Latvijas iedzīvotāju, tāpat kā cilvēki daudzviet pasaulē, joprojām dzīvo “no algas līdz algai”. 2023. gada novembrī veiktā pētījuma dati liecina, ka 54% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem visus ienākumus izlieto ikdienas izdevumu segšanai.
Likumsakarīgi, ka šādā situācijā mudināt cilvēkus ar ierobežotiem resursiem veidot uzkrājumus ir sarežģīti, un aizņēmums bieži vien šķiet ātrs un ērts risinājums. Tomēr, lai gan tas var palīdzēt īstermiņā atrisināt neatliekamas situācijas, tas var radīt papildu finansiālu slogu.
Šajā rakstā apskatīsim, kāpēc aizņemšanās bez uzkrājumiem var būt riskanta, un kā pat nelielu uzkrājumu veidošana var palīdzēt neparedzamās situācijās.
Uzkrājumu veidošanas nozīme – kāpēc to darīt?
Dzīve ar ierobežotiem līdzekļiem ietekmē ne tikai materiālo labklājību, bet arī cilvēka emocionālo un garīgo veselību. Pētījumi un ikdienas pieredze liecina, ka finanšu problēmas mūsdienu sabiedrībā ir viens no biežākajiem stresa izraisītājiem.
- Cilvēki bez uzkrājumiem bieži jūtas finansiāli neaizsargāti. Šī nenoteiktība rada hronisku trauksmi – pat, ja šobrīd viss šķiet kārtībā, pastāv bailes, ka jebkurā brīdī var notikt kas neparedzēts;
- Finanšu trūkums bieži vien nozīmē atteikšanos no izklaidēm, ceļojumiem vai pat nelieliem priekiem, piemēram, kafejnīcas apmeklējuma. Tas var radīt neapmierinātību un sajūtu, ka dzīve paiet garām.
Ja tādā emocionāli nestabilā brīdī steidzami ir vajadzīga nauda, tad īstermiņa risinājums kopējo situāciju nevis uzlabo, bet tieši otrādi – rada papildu finanšu riskus.
Kā sākt veidot uzkrājumus?
Veidojot uzkrājumus no mazām un vidējām algām, svarīga ir pašdisciplīna un sistemātiska pieeja. Pieaugot uzkrātajai summai, pieaugs arī pārliecība par savām spējām sasniegt mērķi, taču pirmajos mēnešos jaunu paradumu apgūšana prasīs lielāku pašmotivāciju.
Kādi finanšu ieradumi palīdzēs veidot uzkrājumu?
- Mikrouzkrājumu metode
Nosakiet sev konkrētu mērķi, piemēram, izveidot 3 mēnešu “drošības spilvenu” ikdienas izdevumu (komunālo maksājumu, pārtikas, transporta) segšanai, iekrāt vasaras ceļojumam vai jaunai veļasmašīnai. Sāciet iekrāt ar nelielām summām!
Regulāra nelielu summu, pat 5 eiro nedēļā vai mēnesī, atlikšana ir lielisks sākums. Lai arī šīs summas var šķist niecīgas, tās laika gaitā uzkrājas, ļaujot pakāpeniski pietuvoties izvirzītajam mērķim.
- “Noapaļošanas” metode
Dažas bankas piedāvā īpašus krājrīkus, kas veicina uzkrājumu veidošanu ikreiz, kad norēķināties ar karti. Pirkuma summa tiek noapaļota līdz tuvākajam eiro, un starpība automātiski tiek pārskaitīta uz Jūsu uzkrājumu kontu. Šādā veidā iespējams nemanāmi iekrāt 10, 20 vai pat 30 eiro mēnesī, padarot uzkrājumu veidošanu vienkāršu un ērtu.
- Automātiska naudas atlikšana
Izveidojiet atsevišķu uzkrājumu kontu un uzstādiet automātiskus pārskaitījumus no norēķinu kontu uz uzkrājumu kontu. Tieši regulāru naudas uzkrājumu veidošana pat nelielos apjomos ilgtermiņā ir efektīvs veids, kā izveidot finanšu rezervi krīzes situācijām.
Ar maziem soļiem uz mērķi
Tā kā uzkrājumu veidošana ir ilgtermiņa process, tad regularitāte un neatlaidība ir galvenie faktori, kas palīdz sasniegt finansiālo stabilitāti.
Kad sistemātiski veidojam uzkrājumus, naudas aizdevums kļūst par plānotu finanšu instrumentu, kas palīdz ātrāk sasniegt noteiktu mērķi – veikt lielāku pirkumu vai īstenot projektu, nevis segt ikdienas vai kādas ārkārtas vajadzības. Šāda pieeja palīdz saglabāt finansiālo stabilitāti un kontrolēt saistības, kas atbilst ilgtermiņa mērķiem un dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Plānojot un veidojot uzkrājumus, iespējams gudrāk pārvaldīt savas finanses un samazināt vajadzību pēc aizņemtiem līdzekļiem.